5.2 Pārdomāt

2. sadaļa

Jautājumi, apgalvojumi

  • Ko mēs izmantotu, ja mums nebūtu plastmasas lietu?
  • Kāpēc plastmasa ir tik populāra?
  • Kur jūs izmantojat plastmasas izstrādājumus?
  • Vai bez šīm lietām varētu iztikt?

Uzdevumi,aktivitāte

Izlasiet tekstu un veidojiet sarakstu: ko es zinu/ko es nezinu par plastmasas piesārņojumu.

Plastmasas piesārņojums.

Vai nevar iedomāties rītu bez kafijas tases, kas paķerta degvielas uzpildes stacijā ceļā uz darbu vai augstskolu? Vai, plānojot draugu tikšanos vai dodoties dabā, iegādājaties vienreiz lietojamos traukus? Vērts padomāt, ka daba maksā par īso laiku, ko pavadāt kopā ar draugiem. Nenoliedzami, vienreizlietojamie galda piederumi mūsdienu ātrajā dzīves ritmā un attīstībā esošajā pasaulē ir ļoti ērti. Mēs visi vēlamies baudīt sakoptu vidi, veselīgu pārtiku, unikālu ainavu un aiz sevis atstāt sakoptu vidi saviem bērniem. Ikviena cilvēka informētība un personīgie lēmumi būtiski ietekmē vidi. Cilvēki kļūst arvien apzinīgāki un pēdējo 1O gadu laikā jau ir sākuši pamanīt nevajadzīgu plastmasas izmantošanu iepakojumos.

Šie vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumi ir visur. Daudziem no mums tie ir kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu.

  • Polietilēntereftalāts (PET): ūdens pudeles, dozēšanas trauki, cepumu paplātes.
  • Augsta blīvuma polietilēns (ABPE): šampūna pudeles, piena pudeles, saldēšanas maisiņi,
    saldējuma trauki.
  • Zema blīvuma polietilēns (LDPE): maisiņi, paplātes, pārtikas iepakojuma plēve.
  • Polipropilēns (PP): kartupeļu čipsu pakas, mikroviļņu trauki, saldējuma trauki,pudeļu
    vāciņi, vienreizējās lietošanas sejas maskas.
  • Polistirols (PS): galda piederumi, šķīvji, krūzes.
  • Putupolistirols (EPS): aizsargiepakojums, karsto dzērienu krūzes.

Visā pasaulē katru minūti tiek iegādāts viens miljons plastmasas pudeļu, savukārt katru gadu tiek izmantoti līdz pat pieciem triljoniem plastmasas maisiņu. Kopumā puse no visas saražotās plastmasas ir paredzēta vienreizējai lietošanai – izlietota tikai vienu reizi un pēc tam izmesta. Plastmasa, tostarp mikroplastmasa, tagad ir visuresoša mūsu dabiskajā vidē. Plastmasas atkritumi kļūst par fosilijām un veido rifus okeānos, kļūstot par iezīmi mūsu pašreizējā ģeoloģiskajā ērā, ko dēvē par antropocēnu. Jaunajai jūras mikrobu dzīvotnei pat dots nosaukums – plastisfēra.

Tad kā mēs te nokļuvām?
No 195O. līdz 197O. gadam tika saražots tikai neliels plastmasas daudzums, līdz ar to plastmasas
atkritumi bija samērā apsaimniekojami. Tomēr no 197O. līdz 199O. gadam plastmasas atkritumu daudzums vairāk nekā trīskāršojās, atspoguļojot plastmasas ražošanas pieaugumu. 2OOO. gadu sākumā mūsu radīto plastmasas atkritumu daudzums vienā desmitgadē pieauga vairāk nekā iepriekšējos 4O gados. Šobrīd mēs katru gadu saražojam aptuveni 4OO miljonus tonnu plastmasas atkritumu. Aptuveni 36 procenti no visas saražotās plastmasas ir izmantoti preču iepakojumā, tostarp vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumos, piemēram, pārtikas un dzērienu taras, no kuriem aptuveni 85 procenti nonāk poligonos vai kā neregulējami atkritumi. Neskatoties uz pašreizējiem centieniem, tiek lēsts, ka mūsu okeānos pašlaik ir atrodami 75 līdz 199 miljoni tonnu plastmasas.

Izlasi tekstu un pārbaudi faktus!

Ko jūs tagad domājat par plastmasas lietošanu?